Kas es esmu, kad noņemu savus amata nosaukumus?
Lielāko savas profesionālās dzīves daļu esmu bijusi vadītāja - uzņēmumu, departamentu, cilvēku, nodaļu.
Pa ceļam izaugu kā cilvēks, kā vadītāja, sapratu, kas man der, kas nē, kā, manuprāt, ir pareizi un kā galīgi šķērsām.
Pa ceļam pabiju iedvesmojošākajos mirkļos un pa ceļam paspēju no šī saviļņojuma izdegt.
Pa ceļam pavadīju brīvdienas, guļot dīvānā, mēģinot atjaunoties un mēģinot noskaņoties jaunai darba nedēļai toksiskā darba vidē, meklējot labākās pieejas cilvēkiem, kas paši ir salauzti un tagad lauž citus - citu pašvērtējumu, citu veselību un ticību sev.
Pa ceļam es drosmīgi aizgāju uz nekurieni - bez plāna B, C vai D, jo šķita ir pēdējais brīdis, lai nesalūztu pavisam, jo es biju vadītāja, kas ir ar un par komandu, par cilvēku, par cieņu un cilvēcību. Un es vairs nespēju nodot savas vērtības - to, kas veido mani - kā cilvēku, kas ir mans pamats.
Pa ceļam es kļuvu par mentori un kouču citiem vadītājiem.
Pa ceļam ir pagājis kāds laiks, un esmu jaunas identitātes meklējumos.
Kas es esmu? Kaut kur dzirdēti vārdi, vai ne?
Un kas esi tu?